Skip to Content

About: lextal

Recent Posts by lextal

JAUNAS PRASĪBAS PAR PATIESO LABUMA GUVĒJU REĢISTRĀCIJU LATVIJĀ

2017.gada 9.novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem pieejamību, līdz ar to grozījumi paredz pienākumu ikvienai Uzņēmumu reģistrā reģistrētai juridiskajai personai atklāt savus patiesā labuma guvējus.

Grozījumi nosaka, ka juridiskās personas patiesā labuma guvējs ir fiziska persona, kurai:

  • juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai;
  • kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Norādāms, ka katrs gadījums ir individuāls un noteiktais 25 procentu slieksnis ir minimālais slieksnis, no kura patiesā labuma guvēja konstatācija ir obligāta. Savukārt gadījumos, kuros līdzdalības apmērs nesasniedz 25 procentus, izvērtējams, vai atbilstoši faktiskajai situācijai (savstarpēji noslēgti līgumi, citi kontroles mehānismi) ir iespējams konstatēt fiziskas personas, kuras faktiski kontrolē attiecīgo juridisko personu.

Grozījumi attiecas uz ikvienu Uzņēmuma Reģistrā reģistrētu juridisku personu, tajā skaitā, bet ne tikai pilnsabiedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvajām sabiedrībām, komandītsabiedrībām, arodbiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, arodbiedrību apvienībām, akciju sabiedrībām, arodbiedrību patstāvīgajām vienībām, politisko partiju apvienībām, Eiropas komercsabiedrībām.

Pastāv tikai divi izņēmuma gadījumi, kad informāciju par patiesā labuma guvēju var neiesniegt, tie ir:

  • ja informācija par juridiskās personas patiesā labuma guvēju jau ir iesniegta Uzņēmumu reģistrā citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet no attiecīgā juridiskās personas dalībnieka, biedra, īpašnieka, dibinātāja vai valdes locekļa statusa;
  • patiesā labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu izriet tikai no akcionāra statusa.

Noteikti jāievēro, ka pieteikums ar informāciju par patieso labuma guvēju Uzņēmumu Reģistrā jāiesniedz līdz 01.03.2018. Vienlaikus norādām, ka informācija par juridiskas personas patieso labuma guvēju līdz 01.03.2018. būs obligāti jānorāda, reģistrējot jaunu juridisko personu, piesakot izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku sastāvā vai valdē.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 pantu par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 70 EUR līdz
430 EUR, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu no 210 EUR līdz 700 EUR.                                                                

Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai. Panta sankcija paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Visbeidzot, komercsabiedrību gadījumā par atklāšanas pienākuma neievērošanu var iestāties arī valdes atbildība, ja šāda pārkāpuma rezultātā sabiedrībai būs nodarīti zaudējumi, un ja valde nespēs pierādīt, ka ir rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

0 Continue Reading →

Praktiski padomi kā uzsākt uzņēmējdarbību IGAUNIJĀ un LIETUVĀ un kā uzvarēt publisko iepirkumu konkursos

SEMINĀRA PROGRAMMA:

11:00 – 11:30 – Dalībnieku reģistrācija, kafija

11:30 – 11:45 – Semināra atklāšana – Armands Jaunzars, LEXTAL Rīga

11:45 – 12:05 – Praktiskie ieteikumi biznesa uzsākšanai Igaunijā – Marge Männiko, LEXTAL Tallina

12:05 – 12:25 – Praktiskie ieteikumi biznesa uzsākšanai Lietuvā – Tadas  Vilčinskas, LEXTAL Viļņa

12:25 – 12:45 – Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocības – Ants Karu, LEXTAL Tallina

12:45 – 13:15 – Kafijas pauze, neformālas sarunas

13:15 – 13:35 – Lietuvas nodokļu sistēmas priekšrocības – Arūnas Šidlauskas, LEXTAL Viļņa

13:35 – 13:55 –­ Publisko iepirkumu regulējums Igaunijā – Alar Urm, LEXTAL Tallina

13:55 – 14:15 – Publisko iepirkumu regulējums Lietuvā – Lina Vaitiekūniene, LEXTAL Viļņa

14:15 – 14:30 – Jautājumi un atbildes

14:30 – 14:45 – Semināra noslēgums – Armands Jaunzars, LEXTAL Rīga

14:45             – Kafija un neformālas sarunas

 

Dalība seminārā ir bez maksas

 

Kad? Ceturtdien, 21.09.2017.

Kur? Konferenču centrs Citadele, Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010

Pieteikties semināram Jūs varat pa e-pastu: guna.heidemane@lextal.lv vai pa tel. +371 67283391 līdz 18.09.2017.

Seminārs notiks angļu valodā, izņemot sadaļu “Publisko iepirkumu regulējums Igaunijā“, kura tiks pasniegta krievu valodā.

 

 

0 Continue Reading →

Zvērinātu advokātu birojs LEXTAL sadarbībā ar advokātu biroju WOLF THEISS aicina Jūs uz semināru

lextal-wolf-theiss

Kā uzsākt komercdarbību Polijā un uzvarēt publiskajos iepirkumos?

Praktiski padomi kā uzsākt komercdarbību Polijā un atrisināt publisko iepirkumu likuma piemērošanas problēmas Polijā.

Šis seminārs paredzēts Baltijas valstu uzņēmējiem, kuri plāno uzsākt savu darbību Polijas tirgū vai piedalīties Polijas iepirkumu procedūrās. Semināra laikā tiks aplūkoti svarīgākie praktiskie jautājumi, jo īpaši:
• būtiskākie aspekti, kas saistīti ar uzņēmējdarbības uzsākšanu Polijā;
• Polijas nodokļu likumdošana: UIN, IIN, PVN;
• iepirkumu procedūru veidi; šķēršļi un tipiskās kļūdas;
• publisko iepirkumu līgumi; riski un garantijas;
• pārskats par Polijas iepirkuma tirgu un nākotnes projektiem.

Norises vieta un laiks:

11.09.2017.

10:30 – 14:30

Konferenču centrs “Citadele”

Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010, Latvija

Seminārs notiks angļu valodā.

Sīkāku informāciju par semināru, piedalīšanās un apmaksas nosacījumiem skatīt šeit.

0 Continue Reading →

Grozījumi Civilprocesa likumā

Saeima 2017. gada 1. jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1. jūlijā.

Ar grozījumiem tiek nodrošināta iespēja ieviest Maksātnespējas likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu, kas veicinās sekmīgi noslēgušos tiesiskās aizsardzības procesu skaita pieaugumu, samazinās novēloti iesniegtu maksātnespējas procesu skaitu un palielinās segto kreditoru prasījumu apjomu. Tiek paredzēts, ka tādējādi aktīvi ātrāk atgriezīsies ekonomiskajā apritē, sekmējot tautsaimniecības attīstību.

Būtiskākās izmaiņas saistībā ar maksātnespējas procesu paredz:
  • Maksātnespējas administratoram turpmāk nebūs pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pietiekumu Maksātnespēja likuma 51. panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Šī norma noteica pienākumu administratoram iesniegt tiesai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja 1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas; 2) parādnieks ilgāk kā 30 dienas nav pildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesai nav iesniedzis šā plāna grozījumus; 3) parādnieks ir pārkāpis Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.
  • Tiesiskās aizsardzības procesā parādnieka darbības atbilstības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzraudzību veiks tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošā persona. Uzraugošās personas amata kandidātu tiesai iesaka kreditori, vienojoties atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam. Tādējādi no Civilprocesa likuma tiks izņemts pienākums tiesnesim aicināt Maksātnespējas administrāciju ieteikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu.
  • Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 166. pantu, uzraugošās personas atlīdzības apmēru un segšanas kārtību nosaka vienojoties procesa uzraugošajai personai un kreditoriem, līdz ar to, tiesai nebūs jālemj par atlīdzības piedzīšanu no parādnieka.
  • Noteiktas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā tiek atcelta, iecelta jauna vai mainīta uzraugošā persona.
  • Atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta pirmās daļas un 1.2 punktam, juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu ir iespējams iesniegt arī vairākiem kreditoriem un Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam. Ja parādniekam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, bet ir iestājušies Maksātnespējas likumā noteiktie apstākļi, maksātnespējas pieteikumu ir tiesības iesniegt kreditoram, kreditoriem vai kreditoru vairākumam. Šādas tiesības, savukārt, nav ne administratoram, ne uzraugošajai personai. Līdz ar to tiek precizēti Civilprocesa noteikumi attiecībā uz tiesas pienākumu izskatīt attiecīgo personu iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un regulējumu.

Grozījumi noteikti arī saistībā ar fiziskās personas pārstāvi, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas. Turpmāk tam ir noteikts pienākums saziņai ar tiesu norādīt elektroniskā pasta adresi vai paziņot par savas darbības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā. Tādējādi tiks novērsti gadījumi, kad fiziskas personas pārstāvja deklarētā dzīvesvieta atrodas valstī, ar kuru Latvijai nav starptautiskās sadarbības līgumi, tādējādi novilcinot lietas izskatīšanu un/ vai nolēmumu izpildi.

Papildus būtu jāuzsver, ka ar 2017. gada 14. jūliju kļūst piemērojama Regula 2015/2421, kuras būtiskākie grozījumi paredz maza apmēra prasības summas sliekšņa palielināšanu no 2000 euro līdz 5000 euro. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas ir tieši piemērojamas, attiecīgie grozījumi ieviesīs izmaiņas arī Civilprocesa likumā.

0 Continue Reading →

Grozījumi Krimināllikumā

2017. gada 8. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kuri spēkā stāsies 2018. gada 1.janvārī.

Būtiskākie ar vardarbības novēršanu saistītie grozījumi paredz:
  • Paplašinātu atbildību pastiprinošo apstākļu sarakstu. Par atbildību pastiprinošu apstākli būs uzskatāma noziedzīga nodarījuma izdarīšana pret personu, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, līdzšinējo sešpadsmit vietā. Tāpat par atbildību pastiprinošu apstākli būs uzskatāms noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšu noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību vai tikumību un dzimumneaizskaramību, kas izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē.
  • Palielinātu noziedzīgu nodarījumu loku, kas ļautu cietušajam uzsākt tiesvedību 20 gadu laikā kopš pilngadības sasniegšanas. Pašreizējais regulējums nosaka, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgās personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi. Turpmāk šāds noilguma termiņš tiks piemērots arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret astoņpadsmit gadu vecumu nesasniegušām personām, kas saistīti ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā rezultātā tikuši kropļoti dzimumorgāni, vai noticis reproduktīvo spēju zaudējums, kā arī saistībā ar cilvēku tirdzniecību un piespiešanu veikt abortu.
  • Kriminālatbildība turpmāk varēs tikt piemērota par personas vajāšanu. Vajāšana var izpausties kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu drošību. Lai darbības varētu tikt uzskatītas par vajāšanu, tām jābūt veiktām tīši un ar nolūki ieviest bailes upurim. Vajāšana var izpausties kā uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu vai citas personas aizskaršana jebkādā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla.
  • Precizētu un papildinātu regulējumu par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem.

Likuma grozījumi paredz atteikties no kriminālatbildības piemērošanas par vieglākiem pārkāpumiem maksātnespējas procesā. Kriminālatbildība nebūs piemērojama administratoram maksātnespējas procesā par informācijas nesniegšanu tiesai, kreditoru sapulcei vai citām likumā paredzētām institūcijām vai personām. Savukārt kriminālatbildība joprojām tiks piemērota par tiesas, kreditoru sapulces vai citu institūciju vai personu maldināšanu.

Tāpat grozījumi paredz pastiprināt atbildību par kukuļa piesavināšanos. Par kukuļa piesavināšanos, ko persona saņēmusi nodošanai valsts amatpersonai vai ko tā pieņēmusi, uzdodoties par valsts amatpersonu, turpmāk paredzēta brīvības atņemšana līdz trim gadiem, līdzšinējā viena gada vietā. Savukārt par šādu nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, var tikt paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, līdzšinējo trīs gadu vietā.

0 Continue Reading →

Grozījumi likumā ”Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

2017. gada 18. maijā, pēc atkārtotas izskatīšanas, Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri spēkā stāsies 2017. gada 1. jūlijā. Grozījumi veikti likuma VI nodaļā, kuros regulēti darījumi ar zemes īpašumiem.

Likuma grozījumi paredz latviešu valodas zināšanas atbilstoši vismaz B līmeņa 2. pakāpei fiziskām personām, juridisko personu īpašniekam vai īpašniekiem, kuru balsstiesīgais kapitāls pārstāv vairāk nekā pusi attiecīgajā sabiedrībā un ir Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, ja tie savā īpašumā vēlēsies iegūt lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Pašvaldības komisijai būs deleģētas tiesības uzaicināt fiziskas personas vai juridisko personu kapitāldaļu īpašniekus valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Attiecīgā plāna izpildi uzraudzīs pašvaldības komisija.

Tāpat ir mainīts regulējums attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirmpirkuma tiesībām. Pirmpirkuma tiesības varēs izmantot zemes nomnieks, kurš attiecīgo nomas līgumu būs reģistrējis pašvaldībā vismaz gadu pirms darījuma noslēgšanas, vai, kuram pirmpirkuma tiesības uz zemi būs reģistrētas zemesgrāmatā. Noteikta arī kārtība, kādā izmantojamas pirmpirkuma tiesības gadījumā, ja zemi nomā vairākas personas.

Pašvaldībai piederošu neapbūvētu zemi būs iespējams nodot nomā ar izpirkuma tiesībām. Nomas laiks nevarēs pārsniegt 12 gadus, un zemes nomas maksa gadā būs paredzēta 4,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Jāpiebilst, ka šīs izmaiņas attiecība uz zemes nodošanu nomā, kā norādīts pārejas noteikumos, spēkā stāsies 2018. gada 1. janvāri.

No likuma izslēgts priekšnoteikums, kas paredzēja nepieciešamību fiziskām vai juridiskām personām, pirms lauksaimniecībai paredzētās zemes iegādes, apliecināt vienoto platības maksājumu saņemšanu pēdējo trīs gadu laikā, vai ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības veikšanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Nebūs arī nepieciešama lauksaimniecības vai tai pielīdzināmas izglītības esamība, lai varētu tikt noslēgts darījums par lauksaimniecībai paredzētās zemes iegūšanu īpašumā.
Juris Raudzeps

0 Continue Reading →

Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Kopējais ziņošanas standarts (Common Reporting Standard – CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem ir paredzēts cīņai ar pārrobežu nodokļu krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Kopējais ziņošanas standarts tika izveidots pēc G20 lūguma, un ESAO Padome to apstiprināja 2014. gada 15. jūlijā. Kopējais ziņošanas standarts paredz valstīm no savām finanšu iestādēm iegūt informāciju par klientiem un to ik gadus automātiski apmainīt ar citām valstīm. Līdz šim informācijas apmaiņa notika pēc pieprasījuma, taču tagad tā notiks automātiski un regulāri.

Saskaņā ar Kopējo ziņošanas standartu finanšu iestādes veic pienācīgu pārbaudi (due diligence), lai noteiktu ziņošanai pakļautos kontus, kuri pieder citu valstu rezidentiem, un tad šo informāciju nodod vietējai nodokļu administrācijai. Tā šo informāciju savukārt pārsūta nerezidenta nodokļu administrācijai. Latvijas banku klientus, kas ir Latvijas nodokļu maksātāji ar ienākumiem tikai Latvijā un bez kontiem ārvalstu bankās, informācijas apmaiņas procedūra tiešā veidā neskars.

2016. gada vidū 101 valstis (jurisdikcijas) ir apņēmušās apmainīties ar informāciju. Latvija līdz ar 55 citām valstīm ir pievienojusies agrīno ieviesēju grupai, un pirmā automātiskā informācijas apmaiņa notiks 2017. gada septembra beigās par 2016. gadu. Tajā laikā apmaiņu sāks visas Eiropas Savienības valstis, kā arī tādas zemu nodokļu valstis kā Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Menas sala, Džersija, Gērnsija. Krievija nav agrīno ieviesēju vidū un kopā ar pārējām valstīm sāks informācijas apmaiņu pakāpeniski, atkarībā no iespējām, ar 2018. gadu. Savukārt Baltkrievija nav vienošanās dalībniece un nepiedalīsies informācijas apmaiņā.

Automātiskā informācijas apmaiņas Latvijā ir ieviesta likuma “Par nodokļiem un nodevām” XII nodaļā, Kredītiestāžu likumā un Ministru kabineta 05.01.2016. noteikumos Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”.

Kāda informācija būs jāziņo?

Standarts nosaka apmaināmo finanšu kontu informāciju, dažādus kontu un kontu turētāju veidus, kam standarts ir piemērojams, kā arī vienotas pienācīgas izpētes procedūras, kuras jāievēro finanšu iestādēm.

Finanšu iestādes elektroniski iesniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. jūlijam. Finanšu iestādēm būs jāziņo VID informācija par ārvalstu fizisko un juridisko personu kontu turētājiem (t.sk. pastarpinātiem patiesā labuma guvējiem), konta atlikumu vai vērtību, procentiem un dividendēm no finansiālajiem ieguldījumiem, ieņēmumiem no aktīvu pārdošanas, u.c. Ja persona turēs kontu kādas citas personas labā, tieši šī pēdējā persona tiks uzskatīta par konta turētāju un tālāk paziņota tiks šīs personas informācija.

Bankām būs jāziņo par kontiem, kas piederēs ārzemju personām vai pasīviem nefinanšu juridiskiem veidojumiem, kuru patiesā labuma guvēji būs ārzemju personas. Taču nebūs jāziņo par kontu, ja tā turētājs būs aktīvs nefinanšu juridiskais veidojums, piemēram, SIA, kuras ieņēmumus vismaz par 50% veido aktīvās komercdarbības ieņēmumi. VID nodrošina šīs informācijas tālāku apriti ar ārvalstīm. Citu valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas VID informāciju par Latvijas rezidentu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Informācijas apmaiņa var notikt arī biežāk, kā reizi gadā.

Informējam, ka jau tagad, 2016. gadā, Latvijas finanšu iestādes ievāc minēto informāciju par saviem klientiem, lai nākamā gada septembrī to apmainītu ar citām iesaistītajām valstīm.

0 Continue Reading →

Par grozījumiem Konkurences likumā

Ņemot vērā, ka 2016. gada 15. jūnijā ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Konkurences likumā, kas paredz lielākas iespējas un atbildību gan tirgus dalībniekiem, gan Konkurences padomei, informējam Jūs par būtiskākajām izmaiņām.

Lai labāk izlietotu resursus, turpmāk Konkurences padome varēs risināt lietas prioritārā kārtībā, novēršot pirmām kārtām smagākos un sabiedrībai nozīmīgākos pārkāpumus.

Uzņēmējiem pirms apvienošanās turpmāk vairs nebūs jāveic apgrūtinošā tirgus daļas izpēte, lai noskaidrotu, vai par apvienošanos ir jāziņo Konkurences padomei. Grozījumi paredz, ka apvienošanās ziņojums Konkurences padomei būs jāiesniedz tikai pēc apgrozījuma kritērija. Iepriekš par apvienošanos bija jāziņo, ja tās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā bijis vismaz 35 572 000 eiro. Savukārt saskaņā ar jauno regulējumu būs jāziņo, ja dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro katram. Vienlaikus turpmāk uzņēmējiem apvienošanās gadījumā par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu būs jāmaksā valsts nodeva, kuras apmēru noteiks Ministru kabinets.

Savukārt par nelikumīgu apvienošanos Konkurences padome varēs piemērot naudas sodu jaunajam uzņēmumam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem varēja sodīt līdz 1400 eiro par katru dienu līdz pārkāpuma novēršanai.

Grozījumi paredz arī jaunu naudas sodu par informācijas nesniegšanu, maldinošas informācijas sniegšanu vai nepareizas informācijas nekoriģēšanu pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā. Sods būs līdz 1% no tirgus dalībnieku vai apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 50 eiro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai apvienības, naudas sods būs no 50 līdz 1400 eiro apmērā.

Papildinātas arī Konkurences padomes pilnvaras operatīvās darbības laikā. Ja nepieteikta apmeklējuma (inspekcijas) laikā Konkurences padomes pārstāvji iegūs informāciju, ka pierādījumi par iespējamo pārkāpumu atrodas pie citām personām, tie varēs vērsties tiesā un divu stundu laikā saņemt atļauju inspekcijas īstenošanai arī tur.

Iepriekš no karteļa vienošanās cietušie varēja saņemt zaudējumu atlīdzību, pamatojot zaudējumu apmēru. Jaunie grozījumi iekļauj atspēkojamu prezumpciju, ka zaudējumi ir nodarīti 10% apmērā no preces cenas. Grozījumu mērķis ir mudināt karteļu pārkāpumos cietušos vērsties tiesā pēc zaudējumu atlīdzības un tādējādi mazināt karteļu izplatību.

Ar grozījumiem ieviesta arī “iecietības programma”, ar kuru paplašināti gadījumi, kad konkurences tiesību pārkāpējs var saņemt naudas soda samazinājumu un atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. To varēs darīt, piemēram, ja tirgus dalībnieks pirmais iesniegs pierādījumus par citu aizliegtu vienošanos īstenošanu.

0 Continue Reading →

 

Recent Comments by lextal

    No comments by lextal