Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Kopējais ziņošanas standarts (Common Reporting Standard – CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem ir paredzēts cīņai ar pārrobežu nodokļu krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Kopējais ziņošanas standarts tika izveidots pēc G20 lūguma, un ESAO Padome to apstiprināja 2014. gada 15. jūlijā. Kopējais ziņošanas standarts paredz valstīm no savām finanšu iestādēm iegūt informāciju par klientiem un to ik gadus automātiski apmainīt ar citām valstīm. Līdz šim informācijas apmaiņa notika pēc pieprasījuma, taču tagad tā notiks automātiski un regulāri.

Saskaņā ar Kopējo ziņošanas standartu finanšu iestādes veic pienācīgu pārbaudi (due diligence), lai noteiktu ziņošanai pakļautos kontus, kuri pieder citu valstu rezidentiem, un tad šo informāciju nodod vietējai nodokļu administrācijai. Tā šo informāciju savukārt pārsūta nerezidenta nodokļu administrācijai. Latvijas banku klientus, kas ir Latvijas nodokļu maksātāji ar ienākumiem tikai Latvijā un bez kontiem ārvalstu bankās, informācijas apmaiņas procedūra tiešā veidā neskars.

2016. gada vidū 101 valstis (jurisdikcijas) ir apņēmušās apmainīties ar informāciju. Latvija līdz ar 55 citām valstīm ir pievienojusies agrīno ieviesēju grupai, un pirmā automātiskā informācijas apmaiņa notiks 2017. gada septembra beigās par 2016. gadu. Tajā laikā apmaiņu sāks visas Eiropas Savienības valstis, kā arī tādas zemu nodokļu valstis kā Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Menas sala, Džersija, Gērnsija. Krievija nav agrīno ieviesēju vidū un kopā ar pārējām valstīm sāks informācijas apmaiņu pakāpeniski, atkarībā no iespējām, ar 2018. gadu. Savukārt Baltkrievija nav vienošanās dalībniece un nepiedalīsies informācijas apmaiņā.

Automātiskā informācijas apmaiņas Latvijā ir ieviesta likuma “Par nodokļiem un nodevām” XII nodaļā, Kredītiestāžu likumā un Ministru kabineta 05.01.2016. noteikumos Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”.

Kāda informācija būs jāziņo?

Standarts nosaka apmaināmo finanšu kontu informāciju, dažādus kontu un kontu turētāju veidus, kam standarts ir piemērojams, kā arī vienotas pienācīgas izpētes procedūras, kuras jāievēro finanšu iestādēm.

Finanšu iestādes elektroniski iesniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. jūlijam. Finanšu iestādēm būs jāziņo VID informācija par ārvalstu fizisko un juridisko personu kontu turētājiem (t.sk. pastarpinātiem patiesā labuma guvējiem), konta atlikumu vai vērtību, procentiem un dividendēm no finansiālajiem ieguldījumiem, ieņēmumiem no aktīvu pārdošanas, u.c. Ja persona turēs kontu kādas citas personas labā, tieši šī pēdējā persona tiks uzskatīta par konta turētāju un tālāk paziņota tiks šīs personas informācija.

Bankām būs jāziņo par kontiem, kas piederēs ārzemju personām vai pasīviem nefinanšu juridiskiem veidojumiem, kuru patiesā labuma guvēji būs ārzemju personas. Taču nebūs jāziņo par kontu, ja tā turētājs būs aktīvs nefinanšu juridiskais veidojums, piemēram, SIA, kuras ieņēmumus vismaz par 50% veido aktīvās komercdarbības ieņēmumi. VID nodrošina šīs informācijas tālāku apriti ar ārvalstīm. Citu valstu nodokļu administrācijas sniegs Latvijas VID informāciju par Latvijas rezidentu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Informācijas apmaiņa var notikt arī biežāk, kā reizi gadā.

Informējam, ka jau tagad, 2016. gadā, Latvijas finanšu iestādes ievāc minēto informāciju par saviem klientiem, lai nākamā gada septembrī to apmainītu ar citām iesaistītajām valstīm.