Skip to Content

Category Archives: Komerctiesības uzņēmumu apvienošana un iegāde

JAUNAS PRASĪBAS PAR PATIESO LABUMA GUVĒJU REĢISTRĀCIJU LATVIJĀ

2017.gada 9.novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem pieejamību, līdz ar to grozījumi paredz pienākumu ikvienai Uzņēmumu reģistrā reģistrētai juridiskajai personai atklāt savus patiesā labuma guvējus.

Grozījumi nosaka, ka juridiskās personas patiesā labuma guvējs ir fiziska persona, kurai:

  • juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai;
  • kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Norādāms, ka katrs gadījums ir individuāls un noteiktais 25 procentu slieksnis ir minimālais slieksnis, no kura patiesā labuma guvēja konstatācija ir obligāta. Savukārt gadījumos, kuros līdzdalības apmērs nesasniedz 25 procentus, izvērtējams, vai atbilstoši faktiskajai situācijai (savstarpēji noslēgti līgumi, citi kontroles mehānismi) ir iespējams konstatēt fiziskas personas, kuras faktiski kontrolē attiecīgo juridisko personu.

Grozījumi attiecas uz ikvienu Uzņēmuma Reģistrā reģistrētu juridisku personu, tajā skaitā, bet ne tikai pilnsabiedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvajām sabiedrībām, komandītsabiedrībām, arodbiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, arodbiedrību apvienībām, akciju sabiedrībām, arodbiedrību patstāvīgajām vienībām, politisko partiju apvienībām, Eiropas komercsabiedrībām.

Pastāv tikai divi izņēmuma gadījumi, kad informāciju par patiesā labuma guvēju var neiesniegt, tie ir:

  • ja informācija par juridiskās personas patiesā labuma guvēju jau ir iesniegta Uzņēmumu reģistrā citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet no attiecīgā juridiskās personas dalībnieka, biedra, īpašnieka, dibinātāja vai valdes locekļa statusa;
  • patiesā labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu izriet tikai no akcionāra statusa.

Noteikti jāievēro, ka pieteikums ar informāciju par patieso labuma guvēju Uzņēmumu Reģistrā jāiesniedz līdz 01.03.2018. Vienlaikus norādām, ka informācija par juridiskas personas patieso labuma guvēju līdz 01.03.2018. būs obligāti jānorāda, reģistrējot jaunu juridisko personu, piesakot izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku sastāvā vai valdē.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 pantu par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 70 EUR līdz
430 EUR, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu no 210 EUR līdz 700 EUR.                                                                

Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai. Panta sankcija paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Visbeidzot, komercsabiedrību gadījumā par atklāšanas pienākuma neievērošanu var iestāties arī valdes atbildība, ja šāda pārkāpuma rezultātā sabiedrībai būs nodarīti zaudējumi, un ja valde nespēs pierādīt, ka ir rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

0 Continue Reading →

Par grozījumiem Konkurences likumā

Ņemot vērā, ka 2016. gada 15. jūnijā ir stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Konkurences likumā, kas paredz lielākas iespējas un atbildību gan tirgus dalībniekiem, gan Konkurences padomei, informējam Jūs par būtiskākajām izmaiņām.

Lai labāk izlietotu resursus, turpmāk Konkurences padome varēs risināt lietas prioritārā kārtībā, novēršot pirmām kārtām smagākos un sabiedrībai nozīmīgākos pārkāpumus.

Uzņēmējiem pirms apvienošanās turpmāk vairs nebūs jāveic apgrūtinošā tirgus daļas izpēte, lai noskaidrotu, vai par apvienošanos ir jāziņo Konkurences padomei. Grozījumi paredz, ka apvienošanās ziņojums Konkurences padomei būs jāiesniedz tikai pēc apgrozījuma kritērija. Iepriekš par apvienošanos bija jāziņo, ja tās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā bijis vismaz 35 572 000 eiro. Savukārt saskaņā ar jauno regulējumu būs jāziņo, ja dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro katram. Vienlaikus turpmāk uzņēmējiem apvienošanās gadījumā par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu būs jāmaksā valsts nodeva, kuras apmēru noteiks Ministru kabinets.

Savukārt par nelikumīgu apvienošanos Konkurences padome varēs piemērot naudas sodu jaunajam uzņēmumam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem varēja sodīt līdz 1400 eiro par katru dienu līdz pārkāpuma novēršanai.

Grozījumi paredz arī jaunu naudas sodu par informācijas nesniegšanu, maldinošas informācijas sniegšanu vai nepareizas informācijas nekoriģēšanu pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā. Sods būs līdz 1% no tirgus dalībnieku vai apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 50 eiro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai apvienības, naudas sods būs no 50 līdz 1400 eiro apmērā.

Papildinātas arī Konkurences padomes pilnvaras operatīvās darbības laikā. Ja nepieteikta apmeklējuma (inspekcijas) laikā Konkurences padomes pārstāvji iegūs informāciju, ka pierādījumi par iespējamo pārkāpumu atrodas pie citām personām, tie varēs vērsties tiesā un divu stundu laikā saņemt atļauju inspekcijas īstenošanai arī tur.

Iepriekš no karteļa vienošanās cietušie varēja saņemt zaudējumu atlīdzību, pamatojot zaudējumu apmēru. Jaunie grozījumi iekļauj atspēkojamu prezumpciju, ka zaudējumi ir nodarīti 10% apmērā no preces cenas. Grozījumu mērķis ir mudināt karteļu pārkāpumos cietušos vērsties tiesā pēc zaudējumu atlīdzības un tādējādi mazināt karteļu izplatību.

Ar grozījumiem ieviesta arī “iecietības programma”, ar kuru paplašināti gadījumi, kad konkurences tiesību pārkāpējs var saņemt naudas soda samazinājumu un atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. To varēs darīt, piemēram, ja tirgus dalībnieks pirmais iesniegs pierādījumus par citu aizliegtu vienošanos īstenošanu.

0 Continue Reading →