Skip to Content

Category Archives: Krimināltiesības

JAUNAS PRASĪBAS PAR PATIESO LABUMA GUVĒJU REĢISTRĀCIJU LATVIJĀ

2017.gada 9.novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem pieejamību, līdz ar to grozījumi paredz pienākumu ikvienai Uzņēmumu reģistrā reģistrētai juridiskajai personai atklāt savus patiesā labuma guvējus.

Grozījumi nosaka, ka juridiskās personas patiesā labuma guvējs ir fiziska persona, kurai:

  • juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai;
  • kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Norādāms, ka katrs gadījums ir individuāls un noteiktais 25 procentu slieksnis ir minimālais slieksnis, no kura patiesā labuma guvēja konstatācija ir obligāta. Savukārt gadījumos, kuros līdzdalības apmērs nesasniedz 25 procentus, izvērtējams, vai atbilstoši faktiskajai situācijai (savstarpēji noslēgti līgumi, citi kontroles mehānismi) ir iespējams konstatēt fiziskas personas, kuras faktiski kontrolē attiecīgo juridisko personu.

Grozījumi attiecas uz ikvienu Uzņēmuma Reģistrā reģistrētu juridisku personu, tajā skaitā, bet ne tikai pilnsabiedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvajām sabiedrībām, komandītsabiedrībām, arodbiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, arodbiedrību apvienībām, akciju sabiedrībām, arodbiedrību patstāvīgajām vienībām, politisko partiju apvienībām, Eiropas komercsabiedrībām.

Pastāv tikai divi izņēmuma gadījumi, kad informāciju par patiesā labuma guvēju var neiesniegt, tie ir:

  • ja informācija par juridiskās personas patiesā labuma guvēju jau ir iesniegta Uzņēmumu reģistrā citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet no attiecīgā juridiskās personas dalībnieka, biedra, īpašnieka, dibinātāja vai valdes locekļa statusa;
  • patiesā labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu izriet tikai no akcionāra statusa.

Noteikti jāievēro, ka pieteikums ar informāciju par patieso labuma guvēju Uzņēmumu Reģistrā jāiesniedz līdz 01.03.2018. Vienlaikus norādām, ka informācija par juridiskas personas patieso labuma guvēju līdz 01.03.2018. būs obligāti jānorāda, reģistrējot jaunu juridisko personu, piesakot izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku sastāvā vai valdē.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 pantu par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 70 EUR līdz
430 EUR, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu no 210 EUR līdz 700 EUR.                                                                

Krimināllikuma 272. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai. Panta sankcija paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Visbeidzot, komercsabiedrību gadījumā par atklāšanas pienākuma neievērošanu var iestāties arī valdes atbildība, ja šāda pārkāpuma rezultātā sabiedrībai būs nodarīti zaudējumi, un ja valde nespēs pierādīt, ka ir rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

0 Continue Reading →

Grozījumi Krimināllikumā

2017. gada 8. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kuri spēkā stāsies 2018. gada 1.janvārī.

Būtiskākie ar vardarbības novēršanu saistītie grozījumi paredz:
  • Paplašinātu atbildību pastiprinošo apstākļu sarakstu. Par atbildību pastiprinošu apstākli būs uzskatāma noziedzīga nodarījuma izdarīšana pret personu, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, līdzšinējo sešpadsmit vietā. Tāpat par atbildību pastiprinošu apstākli būs uzskatāms noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšu noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību vai tikumību un dzimumneaizskaramību, kas izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē.
  • Palielinātu noziedzīgu nodarījumu loku, kas ļautu cietušajam uzsākt tiesvedību 20 gadu laikā kopš pilngadības sasniegšanas. Pašreizējais regulējums nosaka, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgās personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi. Turpmāk šāds noilguma termiņš tiks piemērots arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret astoņpadsmit gadu vecumu nesasniegušām personām, kas saistīti ar smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā rezultātā tikuši kropļoti dzimumorgāni, vai noticis reproduktīvo spēju zaudējums, kā arī saistībā ar cilvēku tirdzniecību un piespiešanu veikt abortu.
  • Kriminālatbildība turpmāk varēs tikt piemērota par personas vajāšanu. Vajāšana var izpausties kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu drošību. Lai darbības varētu tikt uzskatītas par vajāšanu, tām jābūt veiktām tīši un ar nolūki ieviest bailes upurim. Vajāšana var izpausties kā uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu vai citas personas aizskaršana jebkādā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla.
  • Precizētu un papildinātu regulējumu par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem.

Likuma grozījumi paredz atteikties no kriminālatbildības piemērošanas par vieglākiem pārkāpumiem maksātnespējas procesā. Kriminālatbildība nebūs piemērojama administratoram maksātnespējas procesā par informācijas nesniegšanu tiesai, kreditoru sapulcei vai citām likumā paredzētām institūcijām vai personām. Savukārt kriminālatbildība joprojām tiks piemērota par tiesas, kreditoru sapulces vai citu institūciju vai personu maldināšanu.

Tāpat grozījumi paredz pastiprināt atbildību par kukuļa piesavināšanos. Par kukuļa piesavināšanos, ko persona saņēmusi nodošanai valsts amatpersonai vai ko tā pieņēmusi, uzdodoties par valsts amatpersonu, turpmāk paredzēta brīvības atņemšana līdz trim gadiem, līdzšinējā viena gada vietā. Savukārt par šādu nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, var tikt paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, līdzšinējo trīs gadu vietā.

0 Continue Reading →