Saeima 2017. gada 1. jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1. jūlijā.

Ar grozījumiem tiek nodrošināta iespēja ieviest Maksātnespējas likumā noteikto tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu, kas veicinās sekmīgi noslēgušos tiesiskās aizsardzības procesu skaita pieaugumu, samazinās novēloti iesniegtu maksātnespējas procesu skaitu un palielinās segto kreditoru prasījumu apjomu. Tiek paredzēts, ka tādējādi aktīvi ātrāk atgriezīsies ekonomiskajā apritē, sekmējot tautsaimniecības attīstību.

Būtiskākās izmaiņas saistībā ar maksātnespējas procesu paredz:
  • Maksātnespējas administratoram turpmāk nebūs pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pietiekumu Maksātnespēja likuma 51. panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Šī norma noteica pienākumu administratoram iesniegt tiesai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja 1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, parādnieks nav veicis Maksātnespējas likumā noteiktās darbības vai ir sniedzis nepatiesas ziņas; 2) parādnieks ilgāk kā 30 dienas nav pildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un tiesai nav iesniedzis šā plāna grozījumus; 3) parādnieks ir pārkāpis Maksātnespējas likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.
  • Tiesiskās aizsardzības procesā parādnieka darbības atbilstības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna uzraudzību veiks tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošā persona. Uzraugošās personas amata kandidātu tiesai iesaka kreditori, vienojoties atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam. Tādējādi no Civilprocesa likuma tiks izņemts pienākums tiesnesim aicināt Maksātnespējas administrāciju ieteikt tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu.
  • Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 166. pantu, uzraugošās personas atlīdzības apmēru un segšanas kārtību nosaka vienojoties procesa uzraugošajai personai un kreditoriem, līdz ar to, tiesai nebūs jālemj par atlīdzības piedzīšanu no parādnieka.
  • Noteiktas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā tiek atcelta, iecelta jauna vai mainīta uzraugošā persona.
  • Atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta pirmās daļas un 1.2 punktam, juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu ir iespējams iesniegt arī vairākiem kreditoriem un Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktajam kreditoru vairākumam. Ja parādniekam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, bet ir iestājušies Maksātnespējas likumā noteiktie apstākļi, maksātnespējas pieteikumu ir tiesības iesniegt kreditoram, kreditoriem vai kreditoru vairākumam. Šādas tiesības, savukārt, nav ne administratoram, ne uzraugošajai personai. Līdz ar to tiek precizēti Civilprocesa noteikumi attiecībā uz tiesas pienākumu izskatīt attiecīgo personu iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un regulējumu.

Grozījumi noteikti arī saistībā ar fiziskās personas pārstāvi, kura deklarētā dzīvesvieta vai norādītā adrese ir ārpus Latvijas. Turpmāk tam ir noteikts pienākums saziņai ar tiesu norādīt elektroniskā pasta adresi vai paziņot par savas darbības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā. Tādējādi tiks novērsti gadījumi, kad fiziskas personas pārstāvja deklarētā dzīvesvieta atrodas valstī, ar kuru Latvijai nav starptautiskās sadarbības līgumi, tādējādi novilcinot lietas izskatīšanu un/ vai nolēmumu izpildi.

Papildus būtu jāuzsver, ka ar 2017. gada 14. jūliju kļūst piemērojama Regula 2015/2421, kuras būtiskākie grozījumi paredz maza apmēra prasības summas sliekšņa palielināšanu no 2000 euro līdz 5000 euro. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas ir tieši piemērojamas, attiecīgie grozījumi ieviesīs izmaiņas arī Civilprocesa likumā.